Kā mazināt profesionālās izdegšanas iespējamību
Turpmāk daži ieteikumi, kā būtu iespējams mazināt vai izvairīties no profesionālās izdegšanas.
1.Iemācīties paļauties uz citiem.
Viens no galvenajiem profesionālās izdegšanas iemesliem ir sevis pārliecināšana, ka neviens cits nevar izdarīt Jūsu darbu labāk par Jums. Līdz ar šo pārliecību tiek pavadītas darbā virsstundas, Jūs atsakāties no ikgadējā atvaļinājuma izmantošanas, nelūdzat palīdzību vai nedeleģējat pienākumus kolēģiem vai padotajiem utt. Iemācieties uzticēt darāmo vai vismaz daļu no darāmā citiem savas prombūtnes laikā.
2.Vienkārši pateikt „NĒ”.
Vai nav tā, kurš daudz uzņemas darīt, tam arī visi labprāt piegādā darāmo?! Tas ir labi, ka esat tik zinošs un vajadzīgs cilvēks, taču reizēm ir labi vienkārši pateikt „NĒ”, lai neciestu ne Jūs pats pārslogotības dēļ, ne arī uzņēmums, jo steigā darot simts dažādus uzdevumus ir lielāka iespējamība kļūdīties, pārrakstīties, pārteikties, kaut ko aizmirst, nekā koncentrējoties uz dažiem konkrētiem uzdevumiem.
3.Kontrolēt ikdienas noslogotību.
Tas zināmā mērā ir jautājums par laika un darāmā plānošanu. Uzdodiet sev jautājumu: kuri darbi no visa garā saraksta ir jāpaveic tūlīt, jo tos nepaveicot var rasties zaudējumi, bet kurus var atlikt uz vēlāku laiku? Kurus darbus man jāpaveic obligāti pašam, bet kurus varu uzticēt savam kolēģim, asistentam, draugam u. tml.?
4.Mazāk tehnoloģiju reizēm ir labāk.
Mūsdienu darba vide vienkārši vairs nav iedomājama bez e-pastiem, mobilajiem telefoniem, datoriem, sociālajiem tīkliem u.tml. Taču atrodiet dienā vismaz stundu laika, kad Jums pa rokai nav nevienas no ierīcēm, vai nu tās ir izslēgtas, vai apzināti aizmirstas uz galda vai somā. Ideāli, ja aizejot pusdienās, Jūs neatbildat uz telefona zvaniem vai nepārlasāt un neveicat ierakstus sociālajos tīklos, vienā rokā turot viedtālruni, otrā dakšiņu. Tas pats attiecināms uz atvaļinājumu vai brīvdienām.
5.Darbs darba vietā.
Cilvēka smadzenes, protams, nav dators, kuru var atslēgt uz kādu brīdi vai ļaut piekļuvi tikai noteiktām programmām. Mums allaž patīk nesāt galvā un risināt darba problēmas pārnākot mājās, braucot ar mašīnu, ejot atpūsties draugu kompānijā. Taču ne mazums pētījumu liecina, ka koncentrēšanās uz īsto lietu īstajā brīdī nes lielākus rezultātus, nekā nemitīga domāšana par to. Tāpēc aktīvs un enerģijas pilns darbs darbā, kā arī relaksācijas pilna atpūta ārpus darba.
6.Iet atvaļinājumā.
Atvaļinājumi pilnā laika strādājošajiem ir tieši tāpēc domāti, lai nepieļautu profesionālo izdegšanu. Neatsakieties no brīvā laika, jo tas domāts tieši darba produktivitātes celšanai, nevis kāda nesaprotama iegriba.
7.Fiziskās nodarbības, miegs un ēšanas paradumi.
Šajā jomā īpaši grēko garīgā darba darītāji, biroju darbinieki, speciālisti, kas ilgas stundas vai pat dienas pavada pieplakuši datoru monitoriem. Nav jāaizmirst par savu ķermeni, tā tonusu un formu, jo nerūpējoties par pietiekamu laiku miegam, fiziskām aktivitātēm vai regulārām ēdienreizēm, tas var atspēlēties un ietekmēt arī domāšanas un spriestspējas procesus.
8. „TAVS” laiks.
Lai cik sociāli aktīva un komunikabla būtne Jūs nebūtu, katram ir nepieciešams laiks, ko veltīt tikai sev. Pabūt ārpus cilvēku burzmas, ārpus ierastās vides, pabūt vienatnē. Lielākā daļa sieviešu prot lieliski rīkoties ar šo laiku tikai sev, kaut vai, piemēram, pēc darba vai brīvdienās veicot kosmetoloģiskās procedūras, savukārt vīriešiem tas ir izaicinājums. Jebkurā gadījumā interesants hobijs, kas nav tieši saistīts ar darbu, brauciens vai būšana pie dabas sniegs vajadzīgo atpūtu.
