Garo darba stundu kultūra ir atgriezusies

Britu Arodapvienības kongress (TUC) izpētīja, ka valstī notiek atgriešanās pie garajām darba stundām. Briti uzskata, ka tas neliecina par progresu.

Līdz ar vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgus izveidošanu 1993.gadā tika pieņemta direktīva ar mērķi noteikt kopīgus noteikumus par darba laiku ES. Saskaņā ar šo direktīvu katram strādājošajam ES ir tiesības uz vismaz 11 stundām atpūtas diennaktī un uz darba pārtraukumiem. Darba nedēļa nedrīkst pārsniegt 48 darba stundas, un ikgadējā atvaļinājuma ilgumam jābūt vismaz 4 nedēļas. Darba laiks nakts maiņā 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt 8 stundas. Šī direktīva tika ieviesta, jo zinātnieki izpētīja, ka pārlieku garās darba stundas negatīvi ietekmē cilvēku veselību.

TUC veica izpēti – kā mainījās darba vietā pavadītais laiks 2007.gadā un 2008.gadā. Izrādās, vislielākais pieaugums ir starp vadītājiem un šauru nozaru augsta līmeņa speciālistiem – inženieriem, ārstiem, skolotājiem. Savukārt, ja vērtē pa nozarēs, daudz vairāk par 48 stundām nedēļā Lielbritānijā strādā finanšu nozares, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pārstāvji. Seši no desmit aptaujātajiem, kas strādā vairāk par 48 stundām, vēlētos samazināt savu darba laiku. Arī TUC uzskata, ka tas ir jādara, jo tad ne tikai uzlabotos veselība, bet vairāk laika varētu veltīt arī ģimenei un hobijiem.

CV Market Baltijas valstīs veica darba meklētāju aptauju par darba vietā pavadīto laiku. Izrādās, lielākā daļa baltiešu strādā mazāk par 48 stundām. 22% latviešu, 17% igauņu un 27% strādā Latvijā noteikto darba laiku – 40 stundas nedēļā. Mazāk par 40 stundām strādā 17% Latvijas, 25% Igaunijas un 16% Lietuvas iedzīvotāji. Pārējās atbildes var apskatīt zemāk:


Cik stundas nedēļā Tu strādā? (%)
 

Darba piedāvājumi