Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte Latvijā
Veikts pētījums "Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte".
Tā rezultāti rāda, ka strādāt ārzemēs devušies ~ 86 000 Latvijas iedzīvotāju. Aizbraucot strādāt uz ārzemēm, deklarētā dzīvesvieta Latvijā lielākoties tiek fiziski saglabāta (drošība, ka būs kur atgriezties).
Vissvarīgākais iemesls ir augstāks atalgojums (87,4%). Daudzi arī uzskata, ka ārvalstīs ir labāki darba apstākļi un sociālās garantijas. Savukārt jaunieši biežāk nekā vecāki cilvēki vēlas iegūt jaunu pieredzi un nodrošināt sev lielākas izaugsmes iespējas nākotnē.
Aptuveni 1/5 aptaujāto izteica vēlmi tuvākā gada laikā doties strādāt uz ārvalstīm. Taču tikai aptuveni puse no tiem ir ko paveikuši, lai īstenotu šo ieceri: veikuši pārrunas ar potenciālajiem darba devējiem, noslēguši līgumus ar starpniekfirmām vai jau iegādājušies biļetes ceļam. Vairāk nekā puse respondentu, kuri vēlas izceļot, iecerējuši strādāt ārvalstīs ne ilgāk par gadu. Tikai pavisam nedaudzi aptaujātie (6%) ir nodomājuši palikt ārvalstīs.
Nemainoties ekonomiskajai situācijai, sagaidāma intensīvas emigrācijas turpināšanās. Ikgadējais izbraukušo skaits līdz 2010. gadam varētu sasniegt 10 – 16 tūkstošus. Nākamajos 5 gados emigrācijas apjoms visdrīzāk pakāpeniski samazināsies, vismobilākā vecuma iedzīvotāju skaitam Latvijā neizbēgami sarūkot un darba samaksai attiecīgi palielinoties, arvien mazāka darbaspēka piedāvājuma dēļ. Šā faktora ietekmē sagaidāms, ka pieaugs atpakaļ braucēju īpatsvars.
Analizējot iekšējās migrācijas plūsmas pēdējo 10 gadu laikā, jāsecina, ka Vidzemē (60%), Kurzemē (66%), Zemgalē (61%) un Latgalē (69%) migranti galvenokārt pārvietojušies sava reģiona robežās, Vidzemei, Kurzemei, Zemgalei un Latgalei ir negatīvs migrācijas saldo migrantu grupā ar augstāko izglītību. Ieguvēja ir Rīga un Pierīga.
Turpmāko trīs gadu laikā 11,4% respondentu domā pārcelties uz citu dzīves vietu. No tiem lielākais respondentu skaits (45%) plāno pārcelties uz citu vietu savā pašvaldībā. Uz Rīgu plāno pārcelties 15,8% respondentu. Analizējot respondentu darbavietas ārpus dzīvesvietas pašvaldības, redzams, ka lielākā daļa (46%) dodas strādāt uz Rīgu. Visnozīmīgākā svārstmigrantu plūsma ir starp Pierīgu un Rīgu, jo vairāk nekā 70% no Pierīgas iedzīvotājiem dodas strādāt uz Rīgu.
Avots: Labklājības ministrija
22.06.2007.
