Cik ilgi var meklēt darbu?
Meklējot jaunu darba vietu ir 2 galvenie ceļi:
1. Cik ātri vien iespējams pieņemt pirmo piedāvāto darba piedāvājumu, jo domas par iespējamu ilgstošu bezdarbnieka statusu dzen izmisumā;
2. Izanalizēt iepriekšējo darba pieredzi un savas darba gaitas, saprast kur un kā būtu vislabāk meklēt darbu, kādam tam ir jābūt un tikai tad sākt mērķtiecīgu meklēšanu.
Kaut arī abi varianti dzīvē ir plaši izplatīti, katrs sevī iekļauj arī zināmus riskus. Tāpēc izskatīsim iespējas kā uzvesties katrā no situācijām, lai ciestu vismazāk.
„Maratonisti”
Bezdarba baiļu vadītie darba meklētāji aktīvi piesakās darba piedāvājumiem, bieži vien īsti neiedziļinoties tekstos un prasībām. Parasti pieņem pirmo piedāvāto darbu, bet sakarā ar sākotnējas informācijas trūkumu ātri vien saprot, ka šīs nav īsti tas, ko gribētos un darba meklēšanu sāk no gala, diemžēl bieži vien līdzīgā manierē. Nomainot īsā periodā vairākas darba vietas, šāds darba meklētājs pakļauj sevi riskam vairs nebūt aicinātam uz pārrunām, jo darba devējs nevēlēsies zaudēt savu laiku un līdzekļus laimes meklētāju apmācībai un bieži vien audzināšanai. Jo darba devēja acīs, kandidāts, kurš savas brīvās izvēles dēļ bieži maina darba vietas neprot pareizi novērtēt ne situāciju, ne cilvēkus (arī sevi), kā arī nav lojāls pret uzņēmumam un kolēģiem.
Tāpēc jāatceras, ka nākotnē nebūs iespējams pietiekoši labi argumentēt iemeslus kāpēc darba vietas tika mainītas ļoti bieži un sistemātiski.
Runājot par šāda tipa situācijām, ir 2 risinājumi:
1. Pat ja ātri vien tika saprasts, ka šī nav īsta darba vieta, nostrādāt tur vismaz 6 mēnešus (labāk 1 gadu) un kā aiziešanas iemeslu minēt perspektīvas trūkumu;
2. Ja darba stāžs vienā darba vietā tomēr nepārsniedz 3 mēnešus, šīs darba vietas labāk neiekļaut CV un neminēt pārrunu laikā.
„Lēna meklēšana”
Šīs variants ir uzskatāms par produktīvāku, bet arī šeit nav jākrīt galējībās, jo pie normāliem darba tirgus apstākļiem, darba meklēšana, kas ilgst no pusgada līdz gadam ir raksturīga tikai augstākās klases vadības speciālistiem. Citādi, pārāk ilgs pārtraukums darba gaitās liks potenciālu darba devējam šaubīties par kandidāta profesionālajām spējām – vai tās nav zudušas dīkstāves periodā un vai kandidāts ir lietas kursā par pēdējām tendencēm nozarē?
Atbildēt uz „neērtiem” jautājumiem šajā gadījumā palīdzēs konkrēta mērķu izvirzīšana. Jums ir jāzina konkrēti uz kādu amatu jūs vēlaties kandidēt, kādā uzņēmumā vēlaties strādāt, kādus rezultātus varat piedāvāt darba devējam un kādas ir jūsu izaugsmes iespējas. Protams, algas līmenim jābūt adekvātam jūsu zināšanām un spējām, kā arī amatam un pieredzei.
Jebkurā gadījumā, darba devēji ir vairāk lojāli pret nopietniem darba meklētājiem, nekā maratonistiem. Jo darba devējam pārrunās vienmēr ir gan svarīgāk, gan patīkamāk dzirdēt, ka darba meklētājs mērķtiecīgi un apzināti meklēja darba vietu konkrētā uzņēmumā.
Izvēloties vienu vai otru ceļu, esiet gatavi parunāt par savām iepriekšējām darba gaitām, nākotnes vīziju, kā arī argumentēt savus iemeslus par aiziešanu no bijušajām darba vietām un vēlmi strādāt uzņēmumā, uz kura vakanci jūs kandidējāt.
