Lielākas algas un draudzīgākas nodokļu sistēmas dēļ Latvijas iedzīvotāji gatavi pārcelties uz Igauniju
40% aptaujāto pārceltos strādāt uz Igauniju augstākas vidējās algas un draudzīgākas nodokļu sistēmas dēļ, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 404 respondenti.
Savukārt 1% uzsver, ka vēlētos pārcelties uz Igauniju, lai studētu un izmantotu priekšrocības, ko sniedz Igaunijas augstais izglītības līmenis. Tajā pašā laikā 48% aptaujāto nevēlētos pārcelties uz Igauniju, jo tas nozīmētu ģimenes un draugu pamešanu, bet tikai 8% uzsver, ka jau tagad Latvijā strādā labi atalgotu darbu vai studē, un neredz nepieciešamību dzīvot kaimiņvalstī.
„Darbspējīgo iedzīvotāju vēlme pārcelties uz Igauniju, lai saņemtu lielāku algu, kā arī izbaudītu draudzīgās nodokļu sistēmas priekšrocības, ir ekonomiski saprotama. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, vidējā alga ir palielinājusies visās Baltijas valstīs, tomēr vismazākais kāpums jeb 5,3% ir Latvijā, kas nozīmē, ka pašlaik valstī vidējā darba alga bruto ir 827 eiro,” aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. „Vislielāko kāpumu jeb par 8,1% vidējā bruto darba samaksa gada laikā piedzīvojusi Igaunijā, kas nozīmē, ka pašlaik vidējā alga kaimiņvalstī ir 1 091 eiro. Lai gan algas pieaugumu par 6,9% piedzīvojusi arī Lietuva, valstī ir viszemākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm – 748 eiro.”
Līdzīga aptauja norisinājās arī Igaunijas speciālistu darba portālā cvkeskus.ee, kurā piedalījās 466 respondenti. Tajā atklājās, ka 20% aptaujāto igauņu labprāt savas darba gaitas turpinātu Latvijā, bet 18% to darītu, ja būtu iespējams atrast darbu savā jomā. Tikai 12% atbild, ka nevēlētos strādāt Latvijā, jo algas ir ievērojami zemākas. Savukārt 48% igauņu nekādā gadījumā nevēlētos pārcelties uz kaimiņvalsti.
Pēc CSP jaunākajiem datiem, šajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gadus, vislielākā vidējā alga Latvijā ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas, komunikācijas un enerģētikas jomā strādājošajiem. Tendences nemainīgas ir arī jomās, kurās strādājošie saņem zemākās vidējās algas, piemēram, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu nozarē, izglītībā, tirdzniecībā, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.
