Lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ceļā uz darbu ir gatavi pavadīt līdz 30 minūtēm
Gandrīz puse aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju ceļā uz darbu ik dienu būtu gatavi pavadīt līdz 30 minūtēm vienā virzienā, liecina darba portālu CV Market Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veiktā aptauja. Atšķirības novērojamas starp galvaspilsētā un reģionos dzīvojošajiem.
Latvijā aptaujā „Kāds ir maksimālais laika daudzums, ko Jūs katru dienu būtu gatavs pavadīt ceļā uz darbu?„ 47% aptaujāto iedzīvotāju atbildējuši, ka būtu gatavi pavadīt līdz 30 minūtēm vienā virzienā. 32% respondentu norādījuši, ka ir ar mieru braukt uz darbavietu 60 minūtes, 14% aptaujāto būtu gatavi pavadīt vien 15 minūtes ceļā, savukārt 7% samierinātos ar vairāk nekā 60 minūšu ilgu ceļu vienā virzienā.
“Laiks ceļā uz darbu ir nozīmīgs faktors darba vietas izvēlē, jo būtībā tas ir pieskaitāms darba stundām, kad cilvēks nevar pievērsties kam citam,” aptaujas rezultātus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. „Tas, vai darbinieks būs gatavs ceļā pavadīt ilgāk, ir atkarīgs ne tikai no amata un algas apmēra, bet arī no ģimenes apstākļiem – vai darbiniekam ir bērni, kurus nepieciešams pirms un pēc darba nogādāt izglītības iestādēs, un citām niansēm.”
Aptaujas dati parāda, ka līdz 30 minūtēm ilgu laiku ceļā uz darbu biežāk ir gatavas pavadīt sievietes, savukārt vīrieši vairumā gadījumu samierinātos arī ar 60 minūtēm ceļā. Tikmēr citi stiprā dzimuma pārstāvji biežāk nekā sievietes uz darbu izvēlas braukt maksimāli īsāko laiku - ne vairāk kā 15 minūtes. Tāpat no tiem aptaujātajiem, kuri ir gatavi uz darbu doties visilgāk – vairāk nekā 60 minūtes -, lielākā daļa dzīvo ārpus galvaspilsētas. Taču 30 minūšu braucienu bieži izvēlas gan galvaspilsētas, gan reģionu iedzīvotāji citās lielākajās pilsētās.
“CV Market aptaujas rezultāti parāda tendenci - ārpus pilsētām dzīvojošie ir gatavi ceļā pavadīt vairāk laika nekā pilsētnieki. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka Latvijas reģionos darba iespējas ir mazākas nekā lielajās pilsētās, tādēļ ik dienu nākas mērot tālu ceļu uz darbavietu. Līdz ar to būtiska ir arī infrastruktūra - sabiedriskā transporta pieejamība un ceļu stāvoklis,” norāda Kolosovs.
Arī kaimiņvalsts Igaunijas iedzīvotāji ir līdzīgās domās. 40% aptaujāto ir gatavi ceļā uz darbu pavadīt ne vairāk kā 30 minūtes, bet 36% respondentu samierinātos ar 60 minūtēm. Tikmēr par 6% vairāk igauņu nekā latviešu jeb 13% kaimiņvalsts iedzīvotāju būtu gatavi doties uz darbu attālumā vairāk par stundu, bet 8% uzskata, ka tam būtu jāaizņem ne vairāk kā 15 minūtēm.
Savukārt, CV Market Lietuvā personāla atlases speciāliste Lina Borunoviene skaidro, ka laiks, kas nepieciešams ceļā uz darbu ir ļoti atkarīgs no nozares: „Ja darbs ir ēdināšanas, pārdošanas (galvenokārt veikalos), klientu apkalpošana jomā, laiks ceļā uz darbu ir ļoti nozīmīgs. Esam pamanījuši, ka uzņēmumi saviem darba sludinājumiem sāk pievienot arī atrašanās vietu, lai darba meklētāji varētu novērtēt, kura darbavieta ir pietiekami tuvu mājām - aptuveni 30 minūšu attālumā. Taču – jo amats augstāks, jo cilvēki biežāk apsver iespēju doties uz darbu tālāk no mājām. Tie ceļā var būt pat 100 kilometri. Šajā gadījumā darba devējam vajadzētu kompensēt ceļa izdevumus vai piešķirt darba auto,” norāda Borunoviene.
Cvmarket.lv aptaujā „Kāds ir maksimālais laika daudzums, ko Jūs katru dienu būtu gatavs pavadīt ceļā uz darbu?” kopumā piedalījās 1329 respondenti vidēji
vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
Atslēgvārdi: