Latvijas iedzīvotāji vēlas pelnīt 1780€ pēc nodokļu nomaksas
Latvijas iedzīvotāji vēlas saņemt 1780€ mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kas ir par 561€ vairāk nekā pašreizējā vidējā alga Latvijā, liecina darba portāla CVMarket.lv veiktais darba tirgus pētījums.
Lai sasniegtu Latvijas darba ņēmēju vēlamā atalgojuma līmeni, tam būtu jāaug par 32%, var secināt, salīdzinot starpību starp vēlamo un darba tirgū piedāvāto algu. Aptaujas dalībnieku vidējā mēneša alga bija 1219€ pēc nodokļu nomaksas, kas ir 68% no vēlamā atalgojuma. Salīdzinājumam Igaunijā starpība pagājušajā gadā bija 34%, bet šogad tā ir samazinājusies līdz 25%. Igaunijas darba ņēmēji, mainot darbu, vēlas pelnīt vidēji 2399€ pēc nodokļu nomaksas.
Darba sludinājumu portāla CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs Kristaps Kolosovs, pamatojoties uz algu statistiku, uzsvēra, ka atalgojuma vēlmju apmierināšana ir svarīga ne tikai talantu noturēšanai uzņēmumā, bet arī veids kā atzīt darba ņēmēju vērtību konkurētspējīgā darba tirgū. "Atšķirība starp vēlamo atalgojumu un realitāti ir gaužām liela. Lai gan inflācijas līmenis Latvijā ir šobrīd viens no zemākajiem Eiropā (pēc Eurostat datiem 1.5%), mēs varam pieņemt, ka algu attīstība vēl aizvien nav spējusi tikt līdzi iepriekšējo gadu inflācijas sekām."
Puse no Latvijas darba ņēmējiem ir neapmierināti ar pašreizējo atalgojumu
CVMarket.lv aptaujas rezultāti liek secināt, ka puse no darbiniekiem Latvijā ir neapmierināti ar savu pašreizējo atalgojumu. Latvijā slieksnis, no kura iedzīvotāji justos apmierināti ar atalgojumu ir 1633€ pēc nodokļu nomaksas, bet Igaunijā - 2007€.
Apmierinātības līmenis dažādu amatu līmeņu un kategoriju ietvaros ievērojami atšķiras - piemēram, sākuma līmeņa biroja darbinieki ir apmierināti ar 1199€, bet vidējā līmeņa speciālistiem, lai justos apmierināti, nepieciešami 2125€.
Vecāko speciālistu algas pieaug ātrāk
Runājot par savu finansiālo stāvokli, 58% aptaujas dalībnieku to vērtēja kā viduvēju, 15% kā labu un 27% - kā sliktu.
Tāpat 37% darbinieku norādīja, ka pagājušajā gadā ir saņēmuši algas pielikumu. Konkrēti: 37% darba ņēmējiem alga palielinājās, 11% samazinājās, 41% darba samaksa nemainījās, 7% nevarēja salīdzināt, jo nebija nodarbināti tajā pašā laika periodā pagājušajā gadā, un 3% nebija pārliecināti.
No darba ņēmējiem tieši vecākie speciālisti (50%) visbiežāk atbildēja, ka viņiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaugusi alga. Kā nākamie sekoja departamenta vai nodaļas vadītāji (45%), projektu vadītāji (44%), vidēja līmeņa speciālisti (42%) un biroja darbinieki (41%).
Turpretī vismazāk algu pieaugums bija vērojams pārdošanas un apkalpojošās jomas darbinieku (22%) un autovadītāju (25%) vidū.
Salīdzinājumam Igaunijā 45% darbinieku pēdējo 12 mēnešu laikā alga ir palielinājusies, 8% samazinājusies, bet 38% alga nav mainījusies.
18% darbinieku paredz algas pielikumu tuvāko mēnešu laikā
Gandrīz katrs piektais darbinieks jeb 18% respondentu sagaida algas pielikumu gada otrajā pusē. Visoptimistiskāk noskaņoti ir palīgstrādnieki, no kuriem gandrīz trešdaļa (31%) sagaida lielāku algu.
