87% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bezdarbs mazpilsētās nemazinās
Lielākā daļa jeb 87% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mazpilsētās bezdarba līmenis nesamazinās, turklāt vairums pie tā vaino valsts nodokļu sistēmu, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.
Aptaujā „Vai, Jūsuprāt, bezdarba līmenis Latvijas mazpilsētās samazinās?” 66% aptaujāto atbildējuši noraidoši, kā iemeslu atzīmējot atbilžu variantu „Nē, jo Latvijas nodokļu sistēma neļauj attīstīties jauniem uzņēmumiem, kas nodrošinātu darba vietas.” Savukārt 21% respondentu uzskata, ka bezdarba līmenis nesamazinās tādēļ, ka „Pašvaldības nerada jaunas darba vietas.”
Tikmēr 7% respondentu ir pārliecināti, ka bezdarba līmenis Latvijas mazpilsētās samazinās, jo „Parādās arvien vairāk jauno lauksaimnieku, kas rada jaunas darba vietas.” Savukārt 6% norādījuši uz situācijas uzlabošanos, par iemeslu minot faktu, ka „Uz reģioniem pārceļas gados jaunāki cilvēki, kuri ir gatavi strādāt.”
„Jebkura uzņēmuma darbību ietekmē esošā valsts nodokļu politika. Lai uzņēmējdarbība attīstītos un radītu jaunas darba vietas lauku reģionos, ir jābūt papildus bonusiem, lai jaunajiem uzņēmējiem būtu stimuls savu darbību izvērst ārpus lielajām pilsētām, kur ir ērtāka loģistika un kopējā infrastruktūra,” aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. „ Tie varētu būt, piemēram, zemes nomas maksas vai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, kā arī cits atbalsts no vietējām pašvaldībām.”
Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka kopumā Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar situāciju pērn, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3%, sasniedzot 9,5% līmeni. Otrajā ceturksnī bez darba bija 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2, 6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. “ Lai gan kopējo nodarbinātības statistiku bieži vien uzlabo situācija lielajās pilsētās, nav gluži tā, ka lauku rajoni šajā jomā stagnē, norāda Kolosovs. „Pēdējos gados arvien vairāk aug dažādu mājražotāju un bioloģisko lauksaimniecību skaits, kas piedāvā kaut nelielu skaitu, bet tomēr jaunas darba vietas.”
CSP dati liecina, ka tajā pašā laikā turpina pieaugt bezdarbs jauniešu vidū. Šī gada otrajā ceturksnī gados jaunu cilvēku bezdarba līmenis sasniedzis 18, 9 %, kas ir par 3, 7% augstāks nekā pirms gada. Bez darba Latvijā otrajā ceturksnī bija 14,7 tūkstoši jauniešu vecumā līdz 24 gadiem.
Par spīti kopējam kritumam, Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. Igaunijā tas šī gada otrajā ceturksnī bija 6, 5%, bet Lietuvā - 8%.
Tikmēr visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā nestrādā vairāk nekā 21 miljons iedzīvotāju, un vidējais bezdarba līmenis veido 10, 1%. Kā liecina jaunākie Eurostat dati par šī gada jūliju, ES bezdarba līmenis jūlijā salīdzot ar situāciju pirms gada, ir samazinājies par 0, 7%.
Cvmarket.lv veiktajā aptaujā „Vai, Jūsuprāt, bezdarba līmenis Latvijas mazpilsētās samazinās?” kopumā piedalījās 320 respondentu.
