31% Latvijas darbinieku var strādāt attālināti
CVMarket.lv, viens no vadošajiem darba sludinājumu portāliem Latvijā, pavasarī veica darba tirgus aptauju, kas atklāj arvien pieaugošās iespējas un darba ņēmēju vēlmi strādāt attālināti dažādās jomās.
Aptaujas rezultāti rāda, ka 31% aptaujas dalībnieku var strādāt attālināti, ja viņi to vēlas. Vēlme strādāt ārpus biroja telpām ir izplatīta visās jomās, taču ar būtiskām atšķirībām dažādu jomu ietvaros:
IT joma šajā jautājumā ir vadībā, jo 78% darbinieku norāda, ka viņi var strādāt attālināti. Mārketinga, reklāmas un PR jomā 76% respondentu norādīja, ka var strādāt attālināti. Finanšu un grāmatvedības joma arī izceļas ar augstu elastību - 72% darbinieku ir iespēja strādāt attālināti.
58% aptaujāto norādīja, ka viņu darba specifika neļauj strādāt attālināti. Dažas jomas, piemēram, viesmīlības un ēdināšanas joma, ievērojami atpaliek attālinātā darba iespēju ziņā - 82% darbinieku norādīja, ka viņu darba specifika neļauj strādāt attālināti. Līdzīga situācija ir arī citās darbaspēka ietilpīgās nozarēs, piemēram, transporta, noliktavu un loģistikas jomā, kur 84% darbinieku nav iespējas strādāt ārpus darba devēja telpām. Tāpat arī rūpniecības un ražošanas, tirdzniecības, iepirkumu un pārdošanas nozarēs ir ierobežota elastība, jo 69% šo jomu darbinieku ir piesaistīti darbam uz vietas.
Lai gan attālināts darbs kļūst arvien izplatītāks, 11% aptaujāto norādīja, ka viņiem šāda iespēja netiek nodrošināta, lai gan viņu darba specifika ļautu strādāt attālināti.
Darbs attālināti vienmēr vai tikai retos gadījumos?
Lai gan vairums darbinieku meklē biežākas iespējas strādāt attālināti, aptaujas rezultāti atklāj, ka daļa nodarbināto dod priekšroku neregulāram vai pat minimālam attālinātam darbam. Šeit ir sadalījums, cik bieži darbinieki vēlētos strādāt attālināti:
25% aptaujāto vēlas strādāt attālināti katru dienu, un ievērojamu pārsvaru šo vēlmi izsaka darbinieki mārketinga, reklāmas un PR (39%), kā arī viesmīlības un ēdināšanas jomās (30%).
41% aptaujāto izteica vēlmi strādāt attālināti dažas reizes nedēļā. Par šādu strādāšanas modeli lielu interesi izrādīja darba ņēmēji finanšu un grāmatvedības jomā (56%), kam seko mārketinga, reklāmas un PR jomas darbinieki ar 48%.
Tomēr daļa darbinieku dod priekšroku ierobežotam attālinātā darba režīmam. 9% aptaujāto vēlas strādāt attālināti vienu reizi nedēļā: par šādu modeli izrāda interesi 15% aptaujāto izglītības un apmācību jomā. 6% no aptaujātajiem izvēlētos strādāt attālināti pāris reizes mēnesī. Tikmēr 2% izvēlētos strādāt attālināti tikai dažas reizes gadā vai vēl retāk.
Interesanti, ka 7% aptaujāto norādīja, ka viņi nemaz nevēlētos strādāt attālināti, lai gan viņu darba specifika to atļautu darīt, īpaši - būvniecības nozarē (16%). Vēl 10% bija neizlēmīgi par vēlmi strādāt attālināti.
Izglītības ietekme uz attālināta darba iespējām
Izglītība ir būtisks faktors, kas nosaka, vai darbiniekiem ir iespēja strādāt attālināti. Dati liecina: jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka darba ņēmēji var strādāt ārpus darba devēja telpām, neatkarīgi no tā, vai tas ir mājās vai kādās citās vietās. Šo sakarību var novērot, salīdzinot dažādus izglītības līmeņus:
Darbinieki, kam ir tikai pamatizglītība, visretāk var strādāt attālināti, jo 83% no viņiem norāda, ka viņu darba specifika to neļauj. Nedaudz labāk klājas tiem, kam ir vispārējā vidējā vai profesionālā izglītība. Tomēr lielākā daļa (aptuveni 69-75%) šīs kategorijas darbinieku joprojām norāda, ka viņu darba pienākumi nav savienojami ar attālināta darba iespējām.
Ievērojamas pārmaiņas novērojamas līdz ar izglītības līmeņa pieaugumu. Darbinieki ar profesionālo augstāko izglītību, bakalaura un maģistra grādiem informē par daudz lielāku elastību. Piemēram, 56% cilvēku ar maģistra grādu un 46% ar bakalaura grādu var strādāt attālināti, ja viņi to vēlas. Tikmēr profesionālās augstākās izglītības līmenī - 33% ziņo, ka viņiem ir iespēja strādāt attālināti.
