Tavs darbs - tavas tiesības

Atkarībā no uzņēmuma politikas var tikt īstenotas atšķirīgas pieejas darbinieku atpūtas laika noteikšanā. Tomēr, pastāv vairākas Latvijas tiesību aktos noteiktās pamatnormas, kuras attiecas uz visiem uzņēmumiem. Šī informatīvā materiāla mērķis ir sniegt ieskatu attiecīgajos principos un procedūrās, kas ir jāievēro, lai nodrošinātu darbinieku tiesību uz atpūtu atbilstību Darba likuma prasībām.

Kam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu?
Tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (turpmāk "ikgadējo atvaļinājumu") ir ikvienam darbiniekam, kas atrodas darba tiesiskās attiecībās, neatkarīgi no tā, vai darba līgums ir noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, kā arī neatkarīgi no tā vai darbinieks strādā normālu vai nepilnu darba laiku.

Kas tiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu?
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie darba devēja, ieskaitot laiku, kad darbinieks nav faktiski strādājis, bet viņam ir bijusi saglabāta vidējā izpeļņa (piemēram, dīkstāves laiku) un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
 

• pārejošas darbnespējas laiku;
   
• pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;
   
• īslaicīgas prombūtnes laiku;
   
• darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā (DL 152.pants).

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, netiek ieskaitīts bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks.

Kāds ir minimālais ikgadējā atvaļinājuma ilgums?
Ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par 4 kalendāra nedēļām gadā. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ir tiesības uz 1 mēnesi ilgu atvaļinājumu (DL 149.panta 1.daļa).

Kādos gadījumos ikgadējos atvaļinājumu var pagarināt vai pārcelt?
Ja darbinieka ikgadējā atvaļinājuma laikā iekrīt svētku diena, kā arī darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā, atvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts attiecīgi par svētku dienu skaitu vai par pārejošas darbnespējas dienu skaitu.
Jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks izlemj savstarpēji vienojoties. (DL 149.panta 1.daļa un 150.panta 6.daļa).

Vai drīkst piešķirt ikgadējo atvaļinājumu pa daļām?
Ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana pa daļām ir pieļaujama tikai gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Atvaļinājumu var sadalīt daļās tikai esošā gada ietvaros. Turklāt viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārējo atvaļinājuma var sadalīt arī sīkākās daļās, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties (DL 149.panta 2.daļa).

Vai drīkst pārcelt ikgadējo atvaļinājumu uz nākamo gadu?
Visu ikgadējo atvaļinājumu uz nākamo gadu pārcelt ir aizliegts. Tikai izņēmuma gadījumā, kad atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Lai to paveiktu, darba devējam jāievēro šādi nosacījumi:

• jābūt darbinieka rakstveida piekrišanai;
   
• atvaļinājuma daļa esošajā gadā nedrīkst būt īsāka par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām;
   
• atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz 1 gadu, pēc iespējas to pievienojot nākamā gada atvaļinājumam.

Atvaļinājuma daļas pārcelšana nav pieļaujama personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā (DL 149.panta 3.daļa un 4.daļa).

Kādā kārtībā tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums?
Ikgadējais atvaļinājums tiek piešķirts katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājuma grafiku. Darbiniekam ir tiesības iepazīties ar atvaļinājuma grafiku un tā grozījumiem.
Darba devējam ir pienākums, piešķirot atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. (DL 150.panta 1.daļa un 2.daļa).

Kam ir tiesības pieprasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu noteiktā laikā?
 

• Sievietēm ir tiesības pieprasīt atvaļinājuma piešķiršanu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā, neatkarīgi no nostrādātā laika pie attiecīgā darba devēja.
   
• Darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz 3 gadu vecumam, ir tiesības pieprasīt atvaļinājuma piešķiršanu vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā (DL 150.panta 4.daļa un 5.daļa).

Kā tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums par pirmo darba gadu?
Darbiniekiem ir tiesības saņemt ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā 6 mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. (DL 150.panta 3.daļa).

Vai drīkst kompensēt atvaļinājumu naudā?
Atvaļinājumu kompensēt naudā nav atļauts. To drīkst tikai gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar darbinieku, kas nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kompensācijas apmērs tiek aprēķināts proporcionāli nostrādātajam laikam. Atvaļinājuma kompensācija pienākas pat tad, ja darbinieks ir nostrādājis tikai vienu mēnesi (DL 149.panta 5.daļa).

Kam ir tiesības uz papildatvaļinājumu?
Papildatvaļinājumu var saņemt šādas darbinieku kategorijas:

• darbiniekiem, kuriem ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds. Papildatvaļinājuma ilgums ir 3 darba dienas;
   
• darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam. Papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 3 darba dienām.

Koplīgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.) papildatvaļinājuma piešķiršanai (DL 151.pants).

Vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājumu)?
Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējs izlemj piešķirt vai nepiešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas (DL 153.pants).

Kam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu?
Sievietēm ir tiesības saņemt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.
Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums katrs ir 56 kalendārās dienas ilgs. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām. Piemēram, ja sieviete pirms dzemdībām ir izmantojusi 42 kalendārās dienas grūtniecības atvaļinājuma, viņai ir jāpiešķir 70 kalendārās dienas dzemdību atvaļinājuma.
Gadījumā, ja sieviete ar grūtniecību saistīto medicīnisko aprūpi ir uzsākusi ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpina visu grūtniecības laiku, viņai ir tiesības saņemt 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, kurš tiek pievienots grūtniecības atvaļinājumam. Līdz ar to kopējais grūtniecības atvaļinājuma ilgums sastāda 70 kalendāra dienas. Gadījumā, ja sievietei ir bijuši grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumi, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, viņai ir tiesības saņemt 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, kurš tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam (DL 154.pants).

Vai bērna tēvs var saņemt atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu?
Bērna tēvam ir tiesības pieprasīt atvaļinājuma piešķiršanu sakarā ar bērna piedzimšanu 2 mēnešu laikā no bērna dzimšanas dienas. Atvaļinājuma ilgums ir 10 dienas (DL 155.panta 1.daļa).

Vai personai, kas faktiski kopj bērnu ir tiesības saņemt atvaļinājumu?
Darba likums nosaka, ka bērna tēvam vai citai personai, kas faktiski kopj bērnu pēcdzemdību periodā, ir tiesības pieprasīt atvaļinājumu šādos gadījumos:
 

• ja bērna māte dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai mirusi;
   
• ja bērna māte likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas;
   
• ja bērna māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ.

Gadījumā, ja māte mirusi vai atteikusies no bērna, pēc bērna tēva vai citas personas, kas faktiski kopj bērnu, pieprasījuma atvaļinājums tiek piešķirts uz visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz bērna 70.dzīvības dienai.
Gadījumā, ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, pēc bērna tēva vai citas personas, kas faktiski kopj bērnu, pieprasījuma atvaļinājums tiek piešķirts uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt (DL 155.panta 2.daļa un 3.daļa).

Vai adoptētājiem ir tiesības saņemt atvaļinājumu pēc bērna adopcijas?
Darba likums nosaka, ka personai, kas adoptējusi bērnu, pēc viņas pieprasījuma ir tiesības uz atvaļinājums šādos gadījumos:
 

• ja adoptēts bērns līdz 2 mēnešu vecumam. Atvaļinājums tiek piešķirts sākot ar bērna adopcijas dienu uz 56 kalendārām dienām;
   
• ja adoptēts bērns vecumā no diviem mēnešiem līdz trim gadiem. Tiek piešķirts 14 kalendāra dienas ilgs atvaļinājums (155.panta 4.daļa).

Pabalstu adoptētājam izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.

Kam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu?
Ikvienam darbiniekam, gan bērna mātei, gan bērna tēvam, ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju. Atvaļinājuma ilgums ir pusotrs gads, un to var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu. Darbiniekam ir arī tiesības izvēlēties bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, sadalot to pa daļām, vai paņemto to pilnībā.
Darbiniekam ir pienākums 1 mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērnu kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu.
Darba devējam ir pienākums darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, saglabāt iepriekšējo darbu. Ja tas nav iespējams, darba devējam jānodrošina līdzvērtīgu vai līdzīgu darbu. Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā (DL 109.panta 3.daļa).

Kam ir tiesības uz mācību atvaļinājumu?
Darbiniekam ir tiesības pieprasīt mācību atvaļinājumu valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Šāda atvaļinājuma ilgums nevar būt īsāks par 20 darba dienām. Darbiniekam par šo laiku ir tiesības saņemt vidējo izpeļņu.
Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt, ka mācību atvaļinājums tiek piešķirts darbiniekam, kurš nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē - ar darba samaksas saglabāšanu vai bez tās (DL 157.pants).